Problēmu ir daudz un kopumā to novirzienus pārtikas rezervju veidošanā viesi atklāja daudzpusīgi . Tomēr apgalvojumi par Latvijas pārtikas ražotāju veikumu un produktu pietiekamību - nepiekrītu . CSP tabula IKP170 . ziņo ,ka gadā mājsaimniecībās iepērk pārtiku ,bez dzērieniem , par 4,244 miljardiem eiro un tie ir 18,11% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem . Gadagrāmatā "Latvijas lauksaimniecība 2025. " lasām ,ka augkopības un lopkopības gada izlaide ir 1,77 miljardi eiro ! Atskaitot nodokļus un mazumtirdzniecības vidējo uzcenojumu ,pārdots ir daudz vairāk nekā vietēji izaudzēts un iegūts .
Artūrs Ozols4. augusts
Visai dīvains ir Latvijas piensaimniecības bizness. Dienā valstī izslauc vidēji 2000 tonnu piena , Pārstrādā 670 tonnas , vismaz 30 lielkravas cisternu piena vedēji pārējo , pat par zemākām cenām nekā šeit , aizved uz Lietuvu un Igauniju , tur izlej tetrapakās un ved atpakaļ uz Latviju . 39 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi strādā ar 50 un zemāku procentu jaudu noslodzi ? Situācija Latvijas piena ražotāju vidū 2026.gada vasarā ir vairāk nekā saspringta. Tiek izpārdoti ganāmpulki , bieži nepietiek 5-7 centu litrā ,lai nosegtu izdevumus .
Artūrs Ozols4. augusts
Notiekošais lauksaimniecībā un mazumtirdzniecībā liecina par to ,ka Latvijas valstij nav vienota ekonomiskas politikas koncepta . Rīgā nezina ,ka no laukos dzīvojošajiem nodarbinātajiem ,zemkopībā nodarbināti ir tikai 17,6% cilvēku . Z/S struktūra ir izaicinoša ,jo 53,8% zemnieku saimniecību gadā nodrošina tikai 1,1 % produkcijas izlaides apjoma . !!! Savdabīgais ir tas ,ka z/s neražo kā juridiska struktūra , bet zeme tiek iznomāta lielsaimniecībām un dod ražu . 71% produkcijas valstī saražo 2,3 tūkstoši (3,7%) saimniecību . Graudkopība dominē , ir augsti mehanizēta un gadā dod pat vairāk par 3 miljoniem tonnu graudu ,pārtikas kviešu šajā apjomā ir 1,05 miljoni tonnu . Lopbarības graudu cenas ir zemākas., zemnieki stāsta ,ka šie graudi nesedz piensaimniecības zaudējumus.
Problēmu ir daudz un kopumā to novirzienus pārtikas rezervju veidošanā viesi atklāja daudzpusīgi . Tomēr apgalvojumi par Latvijas pārtikas ražotāju veikumu un produktu pietiekamību - nepiekrītu . CSP tabula IKP170 . ziņo ,ka gadā mājsaimniecībās iepērk pārtiku ,bez dzērieniem , par 4,244 miljardiem eiro un tie ir 18,11% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem . Gadagrāmatā "Latvijas lauksaimniecība 2025. " lasām ,ka augkopības un lopkopības gada izlaide ir 1,77 miljardi eiro ! Atskaitot nodokļus un mazumtirdzniecības vidējo uzcenojumu ,pārdots ir daudz vairāk nekā vietēji izaudzēts un iegūts .
Visai dīvains ir Latvijas piensaimniecības bizness. Dienā valstī izslauc vidēji 2000 tonnu piena , Pārstrādā 670 tonnas , vismaz 30 lielkravas cisternu piena vedēji pārējo , pat par zemākām cenām nekā šeit , aizved uz Lietuvu un Igauniju , tur izlej tetrapakās un ved atpakaļ uz Latviju . 39 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi strādā ar 50 un zemāku procentu jaudu noslodzi ? Situācija Latvijas piena ražotāju vidū 2026.gada vasarā ir vairāk nekā saspringta. Tiek izpārdoti ganāmpulki , bieži nepietiek 5-7 centu litrā ,lai nosegtu izdevumus .
Notiekošais lauksaimniecībā un mazumtirdzniecībā liecina par to ,ka Latvijas valstij nav vienota ekonomiskas politikas koncepta . Rīgā nezina ,ka no laukos dzīvojošajiem nodarbinātajiem ,zemkopībā nodarbināti ir tikai 17,6% cilvēku . Z/S struktūra ir izaicinoša ,jo 53,8% zemnieku saimniecību gadā nodrošina tikai 1,1 % produkcijas izlaides apjoma . !!! Savdabīgais ir tas ,ka z/s neražo kā juridiska struktūra , bet zeme tiek iznomāta lielsaimniecībām un dod ražu . 71% produkcijas valstī saražo 2,3 tūkstoši (3,7%) saimniecību . Graudkopība dominē , ir augsti mehanizēta un gadā dod pat vairāk par 3 miljoniem tonnu graudu ,pārtikas kviešu šajā apjomā ir 1,05 miljoni tonnu . Lopbarības graudu cenas ir zemākas., zemnieki stāsta ,ka šie graudi nesedz piensaimniecības zaudējumus.